Bērnībā viņš paraustīja viņu aiz bizes. Viņa bija otrās klases skolniece, viņš - vecāko klašu puisis. Tā sākās pazīšanās, par kuru toreiz vēl neviens nevarēja zināt, ka tā reiz aizvedīs līdz 60 laulības gadiem.

Pēc skolas viņu ceļi uz laiku šķīrās, bet vēlāk viņi atkal satikās Ziemassvētku ballē. Imants bija tikko atgriezies no dienesta robežapsardzībā un nolēma beidzot iepazīties ar meiteni, kuru atcerējās no bērnības. Sekoja randiņi, un 1966. gada 25. jūnijā abi viens otram teica jāvārdu.

Kāzu svinībās piedalījās aptuveni 40 viesu. Nākamajā rītā jaunlaulātie motociklā devās spontānā braucienā uz Lietuvu, bez iepriekš sastādīta maršruta. Ceļošana viņiem vēlāk kļuva par vienu no kopīgajām kaislībām.

Gadu gaitā viņu ģimene kļuva kupla. Imants un Elīna izaudzināja meitu Jolantu un dēlu Margotu, tagad priecājas par trim mazbērniem un sešiem mazmazbērniem. Elīna ģimenes svētkos allaž bijusi cilvēks, kas saved kopā citus, bet Imants daudzus gadus veltījis sportam - sākumā bagijiem, vēlāk automodelismam. Viņš kļuva par sporta meistaru, audzināja jauno modelistu paaudzi, pētīja automodelisma vēsturi Latvijā, izdeva divas grāmatas un vairāk nekā 20 gadus vāca savas dzimtas vēsturi, izveidojot dzimtas koku līdz pat 1765. gadam.

Arī šodien abi ir kustībā. Elīna rūpējas par dārzu un māju, bet Imants ķeras pie tehniskiem darbiem. Kopīgais ritms nav mainījies: darbs, ģimene, ceļošana un vēlme būt līdzās vienam otram.

Kad pārim jautā, kāds ir ilgas laulības noslēpums, viņu atbilde ir īsa: mīlestība, cieņa vienam pret otru un kopīgas intereses. Pēc 60 gadiem tas izklausās vienkārši, bet viņu dzīvē tas ir bijis pietiekami, lai stāsts turpinātos tik ilgi.