Rail Baltica parasti uztver kā dzelzceļa būvi. Baltijas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras to šoreiz noliek citā mērogā, nosūtot kopīgu vēstuli Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjeriem un aicinot viņus uzņemties skaidru politisko atbildību par projekta virzību.

Uzņēmēju organizācijas raksta, ka projekta vērtība nav tikai sliedēs un savienojumā starp galvaspilsētām. Viņu ieskatā tas ir stratēģisks koridors, kas ciešāk sasaistīs Baltijas valstis ar Eiropas Vienoto tirgu, uzlabos piekļuvi Centrāleiropai un Rietumeiropai, stiprinās piegādes ķēdes, veicinās militāro mobilitāti un palielinās reģiona pievilcību investīcijām.

LTRK aicina valdību vadītājus līmenī nodrošināt arī pilnīgu caurskatāmību. Tas nozīmē skaidru informāciju par termiņiem, iespējamajiem kavējumiem un to iemesliem, nepieciešamajām investīcijām, finansēšanas modeli un sagaidāmajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un drošības ieguvumiem. Ja rodas finansējuma vai termiņu riski, uzņēmēju organizācijas prasa arī skaidrus risku mazināšanas plānus un alternatīvus scenārijus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka tik liela projekta rezultātu nevar atstāt tikai projekta vadītāju vai citu iesaistīto institūciju ziņā. Pēc viņa domām, atbildībai jābūt premjeru politiskajai prioritātei, un projektu vajadzētu vadīt racionāli, pārskatāmi un bez nepamatotām izmaksām.

Pie projekta nāk arī ļoti lieli skaitļi. Pēc pēdējā izvērtējuma Rail Baltica pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem 5,5 miljardus eiro Latvijā. Indeksācijas dēļ šī summa Latvijā varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem eiro. Kopējās izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, kamēr 2017. gada aprēķinā projekts tika lēsts 5,8 miljardu eiro apmērā.

Tāpēc jautājums šeit nav tikai par to, vai trasi no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai izdosies izbūvēt. Tikpat svarīgi ir tas, vai trīs Baltijas valdības spēs šim projektam piešķirt skaidru politisku vadību un atbildību, kas atbilst tā mērogam.