Valsts valodas prasmes pārbaudēs pērn vairākums kārtotāju bija ārvalstnieki. No visiem dalībniekiem viņi veidoja 85%, un tas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Tas nozīmē, ka pārbaude daudziem ir kļuvusi par praktisku soli, nevis tikai par valodas prasmes formālu pārbaudi.

Pārbaudēs piedalījās cilvēki no 54 valstīm. Starp viņiem bija 200 Krievijas pilsoņu, kuriem pārbaude bija jāveic atbilstoši Imigrācijas likuma grozījumiem, un 2080 Ukrainas valstspiederīgie. Vairāk nekā 1500 dalībnieku bija bezdarbnieki un darba meklētāji, kuri latviešu valodu apguvuši Nodarbinātības valsts aģentūras kursos. Vēl 60 pārbaudes kārtotāji bija latviešu diasporas pārstāvji.

Pērn pārbaudēm reģistrējās 11 428 personas. Gada laikā notika vairāk nekā 1300 pārbaudes norises, un kopumā bija 9275 pārbaudes gadījumi sešos valodas prasmes līmeņos. Visbiežāk, 64% gadījumu, kārtota A2 līmeņa pārbaude. Tas ir minimālais līmenis, kas vajadzīgs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.

Lai cilvēkiem palīdzētu sagatavoties, Valsts izglītības attīstības aģentūra visa gada garumā rīkoja ikmēneša konsultācijas. Tās apmeklēja aptuveni 500 cilvēku, un papildus notika semināri pieaugušo latviešu valodas skolotājiem. Aiz šīs statistikas ir ļoti praktiska vajadzība: valodas prasme šeit nav abstrakta norma, bet viens no soļiem, kas cilvēkiem jānoiet, lai sakārtotu dzīvi Latvijā.