Pēdējo mēnešu dronu incidenti Latvijā atkal likuši skatīties uz civilās aizsardzības gatavību nevis kā uz dokumentu kopumu, bet kā uz pārbaudījumu praksē. Tieši tajā brīdī kļūst redzams, vai sistēma spēj darboties tad, kad vajadzīga ātra rīcība, nevis tikai kārtīgi uzrakstīti plāni.
Šis jautājums nav jauns. Kopš Valsts kontroles kritiskā vērtējuma pagājuši četri gadi, taču praktiskā gatavība joprojām tiek nosaukta par vājāko vietu. Tas nozīmē, ka problēma nav tikai tajā, vai pienākumi ir sadalīti. Svarīgāk ir tas, vai tos var īstenot reālā krīzē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzīst, ka plašā krīzē varētu pietrūkt atsevišķu materiālo resursu. Masveida evakuācijā izaicinājums varētu būt arī transports, šoferi un cilvēki ar vajadzīgo apmācību. Tās ir ļoti konkrētas lietas, bez kurām civilā aizsardzība no plāna pārtop par grūti izpildāmu ieceri.
Tāpēc šī ziņa patiesībā ir par vienu vienkāršu pārbaudījumu: vai valsts gatavība ir uz papīra vai arī tā strādā brīdī, kad situācija kļūst nopietna. Tieši tur civilā aizsardzība atklājas visā skaidrībā.