Valdības rīcības plāns no 215 pasākumiem sarucis līdz 150, jo daļa ieceru nav iekļaujama esošajā budžetā. Vēl 35 pasākumi palikuši sarakstā ar nosacījumu, ka ministrijām tiem būs jāatrod papildu finansējums.

Visvairāk šādu pasākumu ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā - astoņi, vēl viens paredzēts kopā ar Finanšu ministriju. Starp tiem ir jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana pilnā apjomā, valsts un pašvaldību budžeta bāzes finansējuma saglabāšana konkrētajiem mērķiem, tostarp valsts apmaksātām pusdienām 50% apmērā piektās klases skolēniem no jaunā mācību gada, kā arī pedagogu atalgojuma grafika ieviešanas turpināšana.

Papildu nauda vajadzīga arī vairākām iekšlietu jomas iecerēm. To vidū ir sadaļas "Apdraudējums Latvijas gaisa telpā" izveide vietnē "112.lv", informācijas izplatīšana iestādēm un sabiedrībai, vietnes tehniskās darbības nodrošināšana, dienestu tiesību paplašināšana cīņai pret bezpilota sistēmu radītu apdraudējumu un pietiekama ieroču un munīcijas apjoma nodrošināšana dienestiem.

Pa četriem pasākumiem papildu finansējums vajadzīgs Veselības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai, pa trim - Zemkopības ministrijai, pa diviem - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Labklājības ministrijai, bet viens pasākums palicis Ārlietu ministrijai. Savukārt 30 pasākumi no sākotnējā varianta ir izņemti kā maznozīmīgi.

Plānā paredzēts arī stingrāks izpildes režīms: ministrijām, Valsts kancelejai un Konkurences padomei būs jāstrādā budžeta rāmī, katru mēnesi līdz 30. datumam elektroniski jāiesniedz pārskati, pirmais - līdz 30. jūlijam, bet kopējais izpildes pārskats - līdz 15. oktobrim. Tas nozīmē, ka valdības darba plāns kļūst par atlases mehānismu: tajā paliek nevis viss, ko gribas izdarīt, bet tas, kam budžetā var atrast vietu.