Otrdien valdība vēlreiz izņēma no darba kārtības Labklājības ministrijas ziņojumu par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi. Galvenais iebildums ir iespējamā ietekme uz valsts budžetu, ko Finanšu ministrija uzskata par pārāk neskaidru, lai lēmumu virzītu tālāk.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks grib, lai ziņojumu konceptuāli apstiprina un var sākt pilotprojektu. Viņš uzskata, ka jauno pieeju iespējams izmēģināt ar ministrijas iekšējiem resursiem, bet lielāka finansiālā ietekme parādītos tikai vēlāk, ap 2030. gadu. Ja jautājumu šodien neizskatīs, ministrs sola to virzīt nākamajā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Piedāvātā sistēma mainītu pašu vērtēšanas principu. No 2030. gada lielāka nozīme būtu ne tikai diagnozei, bet arī tam, kā cilvēks tiek galā ar pašaprūpi, mobilitāti, saziņu, mājsaimniecības darbiem, darbu un līdzdalību sabiedrībā. Pašnovērtējuma anketu plānots aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas instrumentu WHODAS 2.0, bet vērtēšanā iesaistītu arī funkcionālos speciālistus, kā arī ārstus. Atsevišķos gadījumos atkārtota ekspertīze varētu notikt attālināti, bet īpašas kopšanas nepieciešamības gadījumā novērtējumu veiktu cilvēka dzīvesvietā.

Ministrs saka, ka pārmaiņas skartu vairāk nekā 200 000 cilvēku ar invaliditāti. Ziņojumā paredzēts arī palielināt kopšanas pabalstu līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no aprūpes intensitātes. Pašlaik tas ir 213,43 eiro mēnesī cilvēkiem, kuriem invaliditātes cēlonis nav slimība kopš bērnības, un 413,43 eiro tiem, kuriem invaliditāte saistīta ar bērnībā iegūtu slimību. Uzulnieks uzskata, ka šī atšķirība nav taisnīga, un tiesībsardze jau aicinājusi valdību regulējumu pārskatīt.

Finanšu ministrija norāda, ka 2028.-2030. gadā fiskālā telpa būs negatīva, tāpēc papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem nebūs pieejams. Tāpēc tā lūgusi no ziņojuma izņemt papildu finansējuma aprēķinus un norādes uz papildu valsts budžeta līdzekļiem. Aprēķinos minēti 631 845 eiro 2029. gadā, 57,05 miljoni eiro 2030. gadā, 57,62 miljoni eiro 2031. gadā, 58,76 miljoni eiro 2032. gadā un 68,99 miljoni eiro gadā no 2033. gada. Pagaidām valdība nav tikusi līdz lēmumam, vai reformu virzīt tālāk kopā ar finansējuma izmaiņām vai tās nošķirt.